Sasniedz - Noderīgi

5 pasaules ilgdzīvotāju gara mūža noslēpumi

Sat, 19 Mar 2022 10:31:00 +0000

Šodien uzgāju rakstu, kur pasaules ilgdzīvotāji dalās ar paradumiem, kas, iespējams, atklāt to ilgmūžības noslēpumus. Tie ir ieradumi, ko DARĀM vai NEDARĀM ikdienā un kas ilgtermiņā atstāj ietekmi uz mūsu fizisko un mentālo veselību.

Kā vēsta raksts, lai gan katram ilgdzīvotājam ir savi dzīves ieradumi, 5 paradumi visiem bija vienādi. un tie ir:

1. Ēdam ar mēru - katra maltīte nav pēdējais mielasts, kad ir jāpaspēj "sastumt" sevī visu iespējamo. Ēdam ar mēru ikdienā.

Ieteikums, kā limitēt pārēšanos. Ēdot skaiti ieelpas. Katru kumosu, kas Tev ir mutē, ir jākošļā 5 ieelpas ilgi. Tas nozīmē, ka palēnināsi ēšanas ātrumu un sāta sajūta parādīsies arī pie mazāka apēstā ēdiena apjoma. Tāda ir kuņģa fizioloģija - ja ātri tajā sagrūžam ēdienu, kuņģis nespēj izstiepties un dot signālu, ka ir jau pilns. Tā nu mums sanāk pārēsties negribot (jo kuņģis nebūs vēl devis ziņu).

2. Gaļas ēdienus ēdam tikai pāris reizes mēnesī - aizvietojam gaļu ar citiem produktiem, kas nodrošina gaļā esošo vielu uzņemšanu (pupiņas, lēcas uc)

Ieteikums. Ņemot vērā, ka visvairāk ilgdzīvotāju dzīvo piejūras reģionos, noteikti, viņu ēdienkartē būtisku lomu spēlē jūras produkti, kas gan uztura vielu, gan garšas un baudas ziņā lieliski aizstāj gaļas produktus. Zivtiņas arī Rimi , Maxima un citos veikalos ir pieejamas.

3. Vīns - šī, noteikti, daudziem no mums būs 5 noslēpumu patīkamākā daļa :) Ilgdzīvotāji regulāri (pat ikdienā) patērē sarkanvīnu. Jāatceras gan, ka mazos apjomos.

4. Fiziskas aktivitātes - regulāra fiziska izkustēšanās ir ceturtais ilgdzīvotājus vienojošais elements.

Ieteikums. Airobās aktivitātes (klasiski - skriešana) ir ļoti vērtīgas, lai mēs gan izsvīstu un izkustinātu muskuļus, gan arī uzņemtu vienu no būtiskākajiem un ķermenim nepieciešamākajiem elementiem - skābekli. Zinu, ka daudziem cilvēkiem nepatīk skriešana. Ja tā, meklējat citu veidu, kā izkustēties - nūjošana, ātra pastaiga, joga, vingrošanas, komandu sports kopā ar draugiem. Būtiski ir - kustēties un , ka Tev tas patīk. Jo "man tas patīk" ir viens no priekšnoteikumiem, lai mēs kaut ko darītu ilgi.

Būtiski! Ja tomēr jūti, ka slinkums ir spēcīgāks par motivāciju sportot, ir vērts zināt, ka mūsu ķermenī katru dienu uzkrājas neizpauztās emocijas un stress. Ja emocijas un stresu neizlādējam, tad ātrāk novecojam, slimojam un esam mazāk gudri, efektīvi darbā un mazāk forši (tieši tik vienkārši + zinātniski pierādīts). Izlādēt stresu un emocijas mēs varam vai nu tos izrunājot/izkliedzot/izliekot uz āru vai arī caur fiziskām aktivitātēm.

Tad vēlies būs jauns, skaists, gudrs, enerģisks un piemīlīgs? Izlādē to, kas krājas iekšā.

5. Emocionālā labsajūta - regulāra prieka gūšana un nestresošana. Ilgdzīvotāji krietnu devu laika velta attiecībām ar citiem cilvēkiem un laiks ar mīļotājiem.

Ieteikums! Emocionālā labsajūta ir MEGA MEGA svarīga un labā ziņa ir, ka šeit ir ļoti daudz veidu, kā šo labsajūtu stiprināt. Attiecības ar mīļajiem, spēles ar bērniem, meditācija, elpošanas tehnikas, smiešanās, laiks hobijiem, forša grāmata vai filma labā kompānijā, izrunāšanās no sirds (tāda emocionālā izlāde), arī rūdīšanās peldes, meditatīvas pastaigas un daudz kas cits. Šīs aktivitātes palīdz mums atslēgt prātu no mūžīgā prāta skrējiena un rūpēm. Caur šīm emocionālās labsajūtas nodarbēm mēs pieslēdzamies savai "mierīgajai" jeb parasimpatiskajai nervu sistēmai, kā arī mūsu ķermenis stresa hormonu vietā sāk ražot tā saucamos miera un laimes hormonus - oksitocīnu, seratonīnu, melatonīnu un daudzus citus.

Raksts lasāms šeit - https://lifehacks.nra.lv/dzivo-gudri/375463-5-pasaules-ilgdzivotaju-gara-muza-noslepumi/

Meditācijas poza! Niansēs. Būtiski!

Wed, 16 Mar 2022 15:35:00 +0000

Ieņemt stabilu un ērtu meditācijas pozu ir viens no būtiskākajiem pamata elementiem, lai meditācijas prakse mums izdotos. Pareiza meditācijas poza nodrošina, ka mūsu pašu ķermenis (un tātad arī prāts zināmā mērā) netraucē mums sasniegt labākus rezultātus meditācijas praksēs.

Šeit esmu apkopojis padomus un principus, kā ieņemt pareizu meditācijas pozu + to saglabāt.

Kad kustas ķermenis, kustas arī mūsu prāts. Ja mēs nekustāmies, tad nedodam papildus iemeslu to darīt arī prātam. Tādēļ, lai panāktu labu progresu meditācijā, ir svarīgi atrast stabilu sēdus pozīciju.

Daļu cilvēku, kuri sāk nodarboties ar meditāciju, biedē iespējams fizisks diskomforts (sāpoša mugura uc), ko izraisa nekustīga sēdēšana. Iemesls tam nav tas, ka mums nav iespēju sēdēt mierīgi ilgāku laiku. Patiesībā, mēs to darām ļoti regulāri– kad strādājam pie rakstāmgalda, sēžam uz dīvāna un skatāmies filmu. Tā kā mūsu prāts šajās darbībās ir vērsts uz ārējiem stimuliem, mēs reti pamanām, kā mūsu sēdēšanas poza ir nepareiza, un tā lielā mērā ir atkarīga no krēslu un dīvānu atbalsta. Tātad sēdēt nekustīgi mēs varam. Būtiski ir atrast pareizu pozu.

Būtiski nosacījumi sēdēšanas pozai ir – stabilitāte, vieglums un ērtums.

Šādu pozu iespējams ieņemt, saglabājot mugurkaula dabisko izliekumu. Tas tādēļ, ka šādā veidā stabilu pozu nodrošina ķermeņa dziļo muskuļu atbalsts mugurkaulam, nevis sasprindzinot virsējo muskuļu struktūras. Ja mūsu pozu notur ārējie sasprindzinātie muskuļi, tad pavisam drīz mums sāk sāpēt mugura, parādās saspringums plecos un citi traucējoši faktori.

Vēl viens svarīgs faktors, kas saistīts ar meditācijas sēd-pozīciju ir – mums ir jātrenē ķermenis, lai tas paliktu aktīvs, taču atslābināts. Kad mēs stāvam kājās, mēs neapzināti radām pretestību, iespiežot kājas grīdā un turot ķermeni stāvus. Ja mēs to nedarītu, mēs vienkārši sabruktu un nokristu zemē. Meditējot mēs to bieži aizmirstam, tāpēc sākam slinkot, kas noved pie miegainuma.

Pāris būtiski elementi, stabilas un ērtas meditācijas pozas saglabāšanai:

iegurņa un ceļgalu novietojums – lai kādu sēdus pozīciju izvēlies, iegurnim vienmēr ir jābūt novietotam augstāk par ceļgaliem (iegurnis būs novietots nedaudz ieslīpi uz priekšu). Tas veido pareizu iegurņa izliekumu/slīpumu un nodrošina dabīgu mugurkaula formu/ izliekumu,
lai panāktu šādu izliekumu, sēžot uz krēsla, vari sēdēt vairāk uz krēsla malas un , ja nepieciešams, izmantot plānu papildu atbalstu zem dupša,
sēžot, nepārtraukti iespied iegurni grīdā (sēžas kauli) un ar galvas augšdaļu tiecies pret griestiem. Tas aktivizē posturālo muskuļu dziļos slāņus un ļauj jums ar laiku ļauties izvairieties no nevajadzīgas muguras, plecu un kakla spriedzes,
turi kājas gurnu platumā un stabili sazemētas ar grīdu,
galvas novietojums – it kā skaties uz horizonta līniju vai pavisam nedaudz zem tās,
žoklis atslābināts. Viens no stresa izpausmes veidiem ir “sakosti zobi”. Lai no tā izvairītos, meditācijas laikā turi mazu spraudziņu starp zobiem,
spranda gara, nedaudz izstiepta,
pleci atslābināti un rokas atbalstās uz augšstilbiem vai novietotas klēpī.

Zemāk ir dažas vizualizācijas, kas atspoguļo pareizu un nepareizu sēdus pozīciju.

Tikai 10 minūtes dienā laimei! (video)

Wed, 16 Mar 2022 15:22:00 +0000

Šis, manuprāt, ir viens no iedvesmojošākajiem stāstiem par meditācijas burvību. Par to, kā tikai 10 minūtes meditācijas dienā var mainīt mūsu laimes sajūtu. Un arī video ir tikai 10 minūtes garš.

Stāsta Andy Puddicombe - mūks un Headspace meditācijas vietnes izveidotājs.

Pāris galvenās atziņas no video:

Harvardas gudrie ir konstatējuši (un tas ir 2012.gads!!!), ka +/- 47% laika mūsu prāts ir "pazudis domās". Prāta pazušanai domās ir cieša saistība ar to, ka un cik ļoti jūtamies nelaimīgi.

meditācija nevis izskauž no mūsu dzīves nepatīkamas sajūtas un situācijas, bet gan iemāca nepieķerties šīm kaitinošajām domām, nepatīkamajām sajūtām, sliktajām idejām, nejaukajiem ārējiem un iekšējiem kairinājumiem. Meditācija iemāca vērot tos un uztvert bez nosodījuma, bez stresa un trauksmes.

Vārds Endijam...

Šaubies, bet Nešaubies

Wed, 22 Sep 2021 16:41:00 +0000

Atradu manis paša pirms vairākiem gadiem veidotu apcerējumu par tēmu - Šaubas manī.

Pašreiz, atskatoties uz šīm pārdomām un lēmumiem, kādus esmu pieņēmis savā dzīvē, redzu, ka daudzi no mums dzīvo ar identiskām sajūtām un "ar domu par rītdienu"!

/2019.gads/

Dažkārt man šķiet, ka mana dzīve ir kā nemitīga gatavošanās Lielajai Rītdienai. Daudz ko es daru šodien un tagad, bet savus lielos dzīves plānus īsti nerealizēju. Sirdī ir sajūta, ka “es iemācīšos vēl šo vienu lietu un tad es visu sapratīšu” vai arī “izlasīšu vēl šo grāmatu un kļūšu savādāks”.

Tomēr ar laiku prātā iezogas doma, ka tā ir tāda sevis mānīšana. Tā ir tāda ērta kaut kam gatavošanās fāze, kad var izvairīties no reālas darbības un ērti iekārtoties dīvānā ar gudru grāmatu rokā, sak' "es taču vēl augu un nogatavojos".

Bet vai svarīgāka par rītdienu nav šodiena? Un vai rītdien es tiešām būšu gatavs?

Vai es nodzīvoju šodienu ar sajūtu, ka “pienāks rītdiena un tad es visu paveikšu” vai arī “es šodien izdarīju visu, ko varēju un gribēju”

Izskatās, ka nevis mūsu zināšanu apjoms, bet vienkārši ticība sev ir tas, kas nosaka, cik pilnvērtīgi mēs realizējam savus sapņus. Jā, kaut kādā mērā zināšanu bagāža ietekmē ticību sev, tomēr neesmu novērojis tiešu sakarību starp zināšanu daudzumu un ticību saviem spēkiem.

Es esmu izlasījis tik daudz grāmatu, manā galvā ir tik daudz zināšanu, bet kaut kas tomēr liek par sevi šaubīties. Šaubīšanās par saviem spēkiem noved pie atziņas “vēl īsti neesmu gatavs. Izlasīšu vēl vienu grāmatu un tad gan!”

Kas nosaka ticības spēku sev? DNS? Barjeras, kurās iedzīvojamies caur dzīves traumatiskajiem brīžiem? Zodiaka zīme?

Bet vai izlasot vēl vienu grāmatu es būšu kļuvis gatavāks? Vai varbūt es jau esmu gatavs, tik pats tam nespēju noticēt? Ir jāsāk lietas darīt – iespējams, lēnām, bikli! Vai būtiskais šeit ir - DARĪT un darot augs arī ticība sev?

Kādam sev tuvam cilvēkam uz Ziemassvētkiem uzdāvināju paštaisītu koka plāksnīti ar uzrakstu “Šaubies, bet Nešaubies”. Viņš ir cilvēks, kurš, neskatoties uz gudro galvu uz pleciem, mūžīgi šaubās. Bet ļoti iespējams, ka šī plāksnīte patiesībā pienācās man pašam.

Laikam ir pienācis laiks pieņemt faktu, ka 99,9% cilvēku mīt šaubas. Pat gudrākie un jaudīgākie no mums baidās, izjūt kompleksus un šaubās.

Bet atšķirība ir tajā, ka jaudīgie norij šaubas, ievelk dziļi elpu un sper soli pāri šaubu tiltiņam. Kurā pusē palikšu es? Jā, jānoskaidro, kas atrodas tajā otrā – izlēmīgo krastā :) Rīt! :)

Domu daudzums mūsu galvās

Wed, 15 Sep 2021 08:31:00 +0000

Kā izrādās, mūsu galvās ik dienu rosās tūkstošiem domu. Kādas tās ir? No kurienes tās nāk un kā tās ietekmēt?

Vai lēmumus pieņemt ir vienkārši?

Wed, 15 Sep 2021 07:44:00 +0000

Šaubas ir viena no cilvēkam izplatītākajām emocijām. Mēs šaubāmies par to, ko ēst brokastīs vai pa kurus ceļu doties uz darbu (kur būs mazāk sastrēgumu). Nemaz nerunājot par jautājumiem, kuri var atstāt būtisku ietekmi uz mūsu dzīvi.

Šaubu rezultātā mēs ... turpinām šaubīties un nereti arī atliekam lēmumu pieņemšanu. Kādēļ? Jo mums ļooti gribas pieņemt pareizos lēmumus! Lielai daļai cilvēk šķiet, ka visos lēmumos ir jāiegūst maksimums un, ja tas netiks izdarīts, tad kaut kas tiks zaudēts. Tā rezultātā, baidoties pieņemt ne-maksimālo lēmumu, tas paliek gaisā karājoties!

Bet šāds labils stāvoklis ir būtībā sliktākais, kas ar mūsu lēmumiem var notikt. To apliecina arī viens interesants ASV veikts eksperiments par Lēmumu pieņemšanu. Pilnīgi traks, bet izcils eksperiments. Tātad eksperimenta organizatori savāca cilvēkus, kuriem dzīvē priekšā stāvēja būtisku lēmumu pieņemšana un sadalīja tos divās grupās (cilvēki sadalīti pēc nejaušības principa). Vienas grupas dalībnieki lēmumus par tādiem jautājumiem, kā darba maiņa, dzīves vietas maiņa, pārmaiņas attiecībās uc pieņēma paši. Savukārt otra grupa pieņēma tos pašus būtiskos lēmumus nevis paši, bet metot monētu! Ar domu: Ģērbonis = pārcelšos dzīvot uz laukiem; Averss - palikšu Rīgā! Vai arī: ģērbonis - mainīšu darbu pret mazāk atalgotu, bet interesantāku; averss - sakodīšu zobus un darīšu esošo darbu!

(esi gatavs uzticēt savus lēmumus šim zvēriņam?)

Kā redzi, daļa dalībnieku pilnībā paļāvās uz tīru nejaušību jeb palaida "pieņemt maksimāli pareizo lēmumu" grožus ārā no rokām. Lēmumi tika pieņemti un dzīves turpinājās!

Pēc zināma laika tika veikta visu pētījuma dalībnieku atpauja. Kas noskaidrojās? Tas, ka laimīgāki un apmierinātāki ar jauno dzīvi bija tie, kuru vietā lēmumu bija pieņēmusi monēta, nevis loģiski apsvērumi!

Neloģiski? Bet tam ir vienkāršs izskaidrojums - gadījumā ar monētu cilvēki pieņēma lēmumu un sekoja pieņemtajam lēmumam ātri un nekavējoties. Savukārt daļa loģisko lēmumu pieņēmēju lēmumu pieņemšanu bija krietni novilcinājuši vai arī nebija tā īsti pieņēmuši. Ar nepieņemšanu es domāju stāvokli, kad ar prātu mēs kaut ko izdomājam, bet ar sirdi to nepieņemam, neinkorporējam sevī, kā daļu no mums. Tas attiecīgi Loģiskajos lēmuma pieņēmējos kultivēja šaubas un iekšēju neapmierinātību ar neskaidro situāciju.

Kādi secinājumi?

Lēmums ir daudz veselīgāk par NE-lēmumu. Tad mums ir skaidrs, kā rīkoties un mēs varam koncentrēties uz darīšanu nevis svārstīšanos. Tādēļ būtiski ir:

1. izlemt = pieņemt lēmumu, pat ja brīžam lēmums šķiet neloģisks vai informācijas par maz

(piemēram, Dž. Bezoss iesaka dalīt lēmumus 2 lēmumu tipos - tādos, kuri izraisīs neatgriezeniskas sekas un tādos, kur arī nepareizi pieņemtu lēmumu būs iespējams labot + Dž.B. iesaka, ka 70% informācijas par situāciju ir absolūti pietiekami, lai pieņemtu lēmumu)

2. pieņemt lēmumu = pateikt sev "lēmums ir pieņemts un es darīšu visu, lai to realizētu nevis tērēšu savu enerģiju šaubām un nevērtīgām pārdomām"

Rezultāts = mūsu enerģija ir tur, kur ir mūsu uzmanība. Ja esam pieņēmuši lēmumu un rīkojamies, tad mūsu enerģija netiek izniekota pa kaktiem, bet plūst virzienā, kurš arī nesīs augļus.

Sievietes – vīrieša enerģijas likums

Wed, 15 Sep 2021 07:31:00 +0000

Mājas un ģimene ir mana stiprā pils. Ja mājās viss ir mierīgi un pozitīvi, tad arī uz darbu iet ir prieks, ir enerģija cīnīties un gāzt kalnus. Savukārt, ja mājās visi īgni un dusmīgi, tad sparīguma līmenis arī nav nekāds augstais un dažkārt var pat ienākt domas prātā “nu ko es te vispār daru? Kam es tā plēšos?”

Bet atkal, ja es tā dziļāk ieskatos sevī, tad redzu, ka manu enerģijas līmeni ietekmē ne tik daudz visu, kā viena konkrēta mājinieka noskaņojumi un omas. Tā ir mana sieva!

Protams, ir svarīgi, lai bērni ir skrejoši un smejoši, bet daudz būtiskāk ir, lai sieva ir laimīga, apmierināta un smaidīga. Ja tas tā ir, tad arī bērniem pielīp šī sievas un mana prieka sajūta. Vai arī, ja dažkārt nepielīp, tad mums (man un sievai) ir viegli neuzķerties uz bērnu piktuma provokācijām.

Līdz ar to mans enerģijas līmenis ir tieši atkarīgs no sievas laimes un apmierinātības sajūtas.

Atliek tikai palūgt, lai sieva ir priecīga visu laiku, ne? :)

Bet viss nav tik vienkārši. Var jau domāt, ka sievieti laimīgu dara regulāri manikīra un pedikīra apmeklējumi, jogas nodarbības un draudzeņu klaču vakari. Jā, tam visam ir liela nozīme, tomēr pamatu pamatā sievieti laimīgu un piepildītu dara vīrietis. Nevis lūpenes, nevis tenkas, bet mīlestība. Jo sieviete ir radīta, lai pieņemtu, dotu un radītu mīlestību.

Ja es mīlu savu sievu un to izrādu. Ja sniedzu atbalstu grūtos brīžos, stabilitāti un noteiktību ikdienā, tad mana sieva jūtas mierīga un gandarīta. Tad viņa var tikt galā ar kašķīgiem bērniem, var sadzīvot ar remontu mājās vai ar vīra sporta vakariem.

Vārdu sakot izveidojas tāds kā vīrieša un sievietes savstarpējās atkarības un enerģijas nezūdamības likums

Vīrieša panākumi ir tieši atkarīgi no sievietes laimes sajūtas un enerģijas, bet savukārt tā ir atkarīga no vīrieša attieksmes un rūpēm par sievieti.

Kā to panākt? Kā panākt, ka mājās ir miers un prieks? Esi vīrietis vīrieti (Tom)! Vadi šo dzīvi ar prieku un atvērtību, ar noteiktību un gatavību risināt problēmas. Sieviete grib uz Tevi paļauties un justies droši. Tad viņa var būt sievišķīgāka. Un mīli, Tom, savu sievu. Un izrādi to Indrai (sievu sauc Indra :). Tad viņa atplauks laimē un dos Tev vēl vairāk laimīgas enerģijas. Un Tev, Tom, būs vairāk drosmes izdzīvot savus sapņus un gāzt kalnus.